Šobrīd skan: Dimzeens - Skaneej mezhi riitaa agri
Get the Flash Player to see this player.
 Notikumi Tev ir informācija, kurai noteikti būtu jāpapildina Radio Oiras "FOLK NOTIKUMU" sadaļu? Atsūti to mums!

29.06.2012 - 01.07.2012 notiks Folkloras deju un mūzikas festivāls „Pa Pēteriem” 2012. Lasīt vairāk...

Folkloras deju un mūzikas festivāls „Pa Pēteriem” 2012 29.jūnijs – 1.jūlijs.

Folkloras deja tās sākotnējā, nearanžētā veidā atklāj katras tautas kultūras mantojuma savdabību, tradīcijas, estētiku, kustībā izteikto pasaules redzējumu. No otras puses, ar dzīvo mūziku, tērpiem un horeogrāfisko formu daudzveidību tā piedāvā mūsdienīgu, atraktīvu un saistošu skatuves priekšnesumu, kā arī iespēju katram interesentam iesaistīties kopīgās aktivitātēs.

2012. gada vasarā Jelgavā un Rīgā notiks trešais starptautiskais folkloras deju un mūzikas festivāls „Pa Pēteriem”. Interesentiem tiks piedāvāts ieskats folkloras deju bagātībā – tās ir rotaļas, rotaļdejas, pāru un daudzpāru dejas – kadriļas. To visu piedāvā žanra vadošie kolektīvi – festivāla saimnieki – Latvijas Universitātes folkloras deju kopa „Dandari” un folkloras kopa „Dimzēns” no Jelgavas, kā arī jauniešu folkloras ansambļi „Poringė” un „Linago” no Lietuvas. Festivāla koncertus papildinās deju meistarklases un kopīgas sadancošanas publikai un dalībniekiem.

Festivāla norises:

29.jūnijs, Pēterdiena, Jelgava.
18.00 koncerts Uzvaras parka estrādē
Pēc koncerta sadancošana

30.jūnijs, sestdiena, Rīga.
17.00-19.00 Koncerts atpūtas parkā „Egle”;
20.00 – 22.30 atklātās deju meistardarbnīcas un sadancošana Kultūras akadēmijas pagalmā.

1.jūlijs, svētdiena, Rīga
12.00-17.00 grupu uzstāšanās LIDO atpūtas centrā.

Piedalās:

· LU deju folkloras kopa Dandari,
· Jelgavas folkloras kopa Dimzēns,
· Viļņas pedagoģiskās universitātes folkloras ansamblis Poringė
· Vītauta Dižā universitātes folkloras ansamblis Linago

Sīkāka informācija:

www.dandari.lv un www.muzikanti.lv

29.06.2012 plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā Koklētāju ansambļa CANTATA koncerts GAIŠĀ MŪZIKA. Lasīt vairāk...

Kokle- gaišākais un latviskākais mūzikas instruments. Pēc Jāņu ugunskuru, alus, danču un izēšanās trakuma koklētāju ansamblis CANTATA Sv. Pētera baznīcā klausītājiem piedāvā apcerīgu, romantisku un noskaņām bagātu muzikālu pārdzīvojumu. Programmai izvēlēti latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi; Līgas Ančevskas Atbalsis un Tete a tete , Gabriela Verdales Impromts op89, Ievas Šablovskas Ēnu deja, Imanta Zemzara Gaišā mūzika, Bernarda Andre Rudens dejas Nr1 un Nr4 , kā arī Meinres Hjūleinas tautas melodijas apdare Ziedi.

Mūzikas zinātne pamato tautas mūzikas un folkloras zināšanu kopumu kā cilvēka iekšējās harmonijas un sakārtotības pamatu. Un ar kokli Latvijā saistītas senākās, visvairāk pētītās mūzikas tradīcijas un jaunrades inovācija. Šī tik izteikti latviskā instrumenta attīstības vēsture norāda uz kokles tradicionālo, rituālo nozīmi, simboliski saistot instrumenta skanējumu ar dvēseles ceļojumu. Folklorā atrodamie motīvi saglabā priekšstatu par kokli kā dziedošo koku, kurā iemiesojusies cilvēka dvēsele. Kokle, kā neviens cits instruments, spēj izdziedāt dvēseles stīgas, kas dzidras un gaistošas, ļaujot pēc Līgo svētkiem tuvoties latviešu tautas mentalitātes smalkākajām dvēseles izpausmēm. GAIŠĀ MŪZIKA Pēterdienā turpina kokles muzikālās tradīcijas tautas dziesmu apdarēs un jaunās, instrumentam īpaši komponētās melodijās.

Kokle ir viens no latviskākajiem mūzikas simboliem, un tie katrai tautai ir savi, tāpat kā svētvietas. Kokles skaņas nes sevī lielu emocionālu pārdzīvojumu un spēcīgāk kā citas kultūras vēstures liecības vairo nacionālo pašapziņu, mīlestību un cieņu pret savu tautu un tās garīgajām vērtībām. Koklētāju ansambļa CANTATA koncerts GAIŠĀ MŪZIKA norāda uz dabas skaistumu un alkām pēc dvēseles harmonijas. Pēterdiena, kas svinama tūlīt pēc Jāņiem, latviešu folkloras senajos rakstos minēta kā siena laika iestāšanās lauku darbos. Folkloras tulkojumā Pētera pārziņā nodotas smaržīgās siena pļavas un Pēterdienā pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas. Koncerts Sv. Pētera baznīcā ienes pēcjāņu dvēselisko dabas harmonijā meklēto gaišumu baznīcas velvēs un pilsētā. > >





30.06.2012 - 01.07.2012 Senajā svētvietā Atpiļos tiek organizēta darbnīca: "Baltu senā pasaules uzskata metafiziska izzināšana". Lasīt vairāk...

Senajā svētvietā Atpiļos (pie Trikātas) š.g. 30.jūnijā un 1.jūlijā tiek organizēta darbnīca: "Baltu senā pasaules uzskata metafiziska izzināšana".
Darbnīcā darbosimies ar šādām lietām:

- Praktiska nodarbība informācijas iegūšanai no Akašas hronikām un Baltu dievībām
- Baltu Saules kalendāra enerģētiskā izpratne (laika un telpas apvienojums)
- Izplatītākās Baltu zīmes nozīmīgākajām dievībām un pirmelementiem
- Sakrālo un spēka dainu dziedāšana
- Uguns rituāls 30.jūnija vakarā

Sagaidāmās izmaksas atkarībā no dalībnieku skaita Ls 25,- līdz Ls 30,- (neskaitot ēšanas izdevumus).
Lūdzu pieteikties pa e-pastu baltvejs [#] hotmail.com tos, kam ir gan interese, gan brīvs laiks piedalīties šajā darbnīcā.

Atkarībā no interesentu skaita, gultas vietas var tikt nodrošinātas arī no 29.jūnija uz 30.jūniju, kas ļautu jau 29.jūnijā meditatīvi atpūsties svētvietas gaisotnē, izbaudīt tūkstošgadīga ozola, kā arī Laika Vīra (senā baltu virspriestera) klātbūtni. Piesakoties, lūdzu atsevišķi norādīt par šādu vēlmi.

Lai Balti top balti!


21.06.2012 - 05.08.2012 Kungu ielā 3 Rīgas pilsētas izstāžu zālē „Rīgas Mākslas Telpa” būs apskatāma starptautiska tautas lietišķās mākslas izstāde „Vainags”, kurā varēs redzēt un salīdzināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vainagus – kroņus, kas tiek valkāti pie tautas tērpiem.. Lasīt vairāk...



No 2012. gada 21. jūnija līdz 5. augustam Rīgas pilsētas izstāžu zālē „Rīgas Mākslas Telpa”, Kungu ielā 3 būs apskatāma starptautiska tautas lietišķās mākslas izstāde „Vainags”, kurā varēs redzēt un salīdzināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vainagus – kroņus, kas tiek valkāti pie tautas tērpiem. Izstādē tiks eksponēti 15 vainagi - visi darināti mūsdienās. Ekspozīciju papildinās Andras Gulbes gaismas objekts – „XXL” – liela lampa Nīcas vainaga formā, kas šajā pavasarī bija apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē „Gaismas avots. Lampas no 20. gadsimta līdz mūsdienām”.

Vainags visās trijās Baltijas valstīs ir neprecētu meitu galvas rota, ko parasti liek galvā kāzu dienā. Svētku reizēs, to valkājot ar attiecīgo tautas tērpu, ir iespēja demonstrēt savu sociālu statusu. Vainagam ir liela simboliska nozīme arī mūsdienās – daudzas līgavas joprojām savā kāzu dienā kā galvas rotu izmanto dažādu formu un dizaina vainagus.

„Latvijas vainagu rotāšanā vairāk izmanto dažādu formu un krāsu pērlītes, Lietuvai raksturīgas austas brokāta lentas, savukārt igauņu vainagiem - dažādi fliteri un krāsainas pērlītes,” stāsta izstādes kuratore, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena.

Simboliski vainags iezīmē un parāda īpašo stāvokli sievietes mūžā – dzīves ceļā. Cilvēka dzīves ceļš filozofiski sasaucas arī ar šī gada Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2012” tēmu.

Kaimiņvalstu izstāžu rīkošana festivāla laikā aizsākās 2006. gadā ar izstādi Rīgā, kur plaši bija pārstāvēti dažādi tautas lietišķās mākslas žanri. Nākamajos festivālos izstādes tika veltītas kādam noteiktam žanram vai tēmai. 2011. gada vasarā Viļņā bija skatāmas Baltijas valstu sievu galvassegas, kas tiek valkātas pie tautas tērpa. Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2012” šovasar notiks no 5. līdz 9. jūlijam Rīgā un Vidzemē.

Izstādes kuratore Linda Rubena, izstādes mākslinieks - Mārtiņš Heimrāts.

Atklāšana 20. jūnijā plkst. 17.00 Rīgas pilsētas izstāžu zālē „Rīgas Mākslas Telpa”.

Starptautisko tautas lietišķās mākslas izstādi „Vainags” rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Rīgas pilsētas izstāžu zāli „Rīgas Mākslas Telpa”.

Izstāde notiek ar lieldrauga Latvijas Dzelzceļa, kā arī Statoil Fuel & Retail Latvia un Sixt atbalstu.




P





© 2006-2009 abens.se